Zinātnei nav skaidras atbildes, kāpēc cilvēki sapņo

Zināmais nezināmajā

Pasaule, kurā mēs nonākam mūsu prāta dziļākajos apcirkņos - fascinējoša, dažkārt biedējoša un tik maz izpētīta. Kāda laba paruna saka - miegs gaida tos, kuri uzdrošinās sapņot. Sapņi tik tiešām ir neatņemama miega sastāvdaļa un ne tikai, jo dažkārt skaists vai tieši otrādi biedējošs sapnis var mainīt noskaņojumu visai nākamajai dienai. Ko šie nakts fantāziju stāsti mūsu galvās lieicina par mums pašiem, mūsu veselību, prātu un emocijām? Un, vai zinātniekiem ir atbilde, kāpēc cilvēks vispār sapņo? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē medicīnas zinātņu doktore, ārste-psihiatre Natālija Bērziņa un kognitīvi biheiviorālā terapeite, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Ilona Krone. "Zinām daudz, kā sapņojam. Jautājums, kāpēc mēs sapņojam, nav pilnībā atbildēts, un kāds ir mērķis sapņiem," atzīst Natālija Bērziņa. "Varbūt tā ir sava mistērija, kas ir ap sapņiem. Varbūt nemaz viss līdz galam nav jāuzzina," bilst Ilona Krone. Tāpat neko nezinām par jaundzimušo sapņiem, jo viņi nevar par to pastāstīt. "Ir viena teorija un pieņēmums, ka sapņi ir halucinācijas," bilst Natālija Bērziņa. "Viena no teorijām ir, kas tad parādās sapņos un kāpēc, ka tomēr mēs kaut kādā mērā mēģinām apstrādāt informāciju, kas bija dienā. Daži pētījumi parāda, ka tas varētu būt arī pirms nedēļas, divām. Ir kaut kāds mūsu psihes mēģinājums mums palīdzēt," uzskata Ilona Krone. Ja cilvēki bieži redz intensīvus sapņus, Ilona Krone iesaka vērsties pie speciālista, lai censtos tikt skaidrībā, kāpēc tik daudz redz intensīvus, emocionāli piepildītus sapņus. Pēc tādiem sapņiem cilvēki var pamosties noguruši. Pēc šādiem sapņie var baidīties iet gulēt. Pētījums rāda, ka daudziem ir sapņi, kuros ir krišanas sajūta, tad saistīti ar skolu un skolotājiem, arī skriešana, vajāšana. Tie ir visiem. "Zinātnei nav pamatojuma, ka ir sapņi, kas nosaka mūsu nākotni. Mēs nevaram sapnī redzēt nākotni," skaidro Natālija Bērziņa. "Tur nav mistika un burvestības. Mums vienmēr zemapziņā vai kaut kur fonā notiek informācijas apstrāde. Pirms tas nonāk pie mūsu apziņas, jau varam paredzēt, kā tas varētu būt. Tad tas izpaužas sapnī, ko cilvēks paredz, bet neapzinās. Tad viņam ir pēkšņi atklāsme un ja tā arī notiek, viņš sāk saistīt - re, es nosapņoju to, kas būs. Īstenībā, es ļoti uzmanīgi to skatītu." Neparastākie gulētāji dzīvnieku pasaulē No cilvēka skatupunkta raugoties, šķiet visai grūti ir gulēt stāvus, kā to dara zirgi vai žirafes, bet šiem dzīvniekiem tā gulēt ir daudz vieglāk nekā nolikties uz zemes un pēc tam ar grūtībām piecelties. Par dzīvnieku miegu, par lielākajiem guļavām un tiem, kam vajag vismazāk miega, un to, kā var noteikt, vai čūska ir nomodā, stāsta iztaujāja Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns. Par dzīvnieku miegu runājot, ir jāmin divas galējība - lielākie guļavas, piemēram, koalas miegā pavada 22 stundas, sliņķi – ap 20 stundām, bruņneši – ap 16-18 stundām, arī lielie kaķveidīgie dzīvnieki - lauvas un tīģeri – miegā pavada 16 līdz 20 stundām. Un tad ir tādi kustoņi, kuriem pietiek arī īsu snaudu - ziloņi vai žirafes, kas guļ ar pārtraukumiem vidēji 3-5 stundas diennaktī. Kā teic Māris Lielkalns, ir arī atkarīgs, kur dzīvnieki guļ – vai tā ir miga drošā vietā, kur gulētājs ir pasargāts no miega traucētājiem, vai atklāta teritorija, kur nepārtraukti jāuzmanās no tiem, kuriem šie snaudēji der par barību. Un ir vēl arī citi faktori, kas ietekmē gulēšanu.