Kā filozofs var ietekmēt pasaules notikumos? Saruna ar pētnieci Elvīru Šimfu

Brīvības bulvāris

16. novembrī pasaulē atzīmē Filozofu dienu. Ko un kā filozofs var ietekmēt pasaules notikumos un vai viņam kaut kas būtu jāietekmē? Kas ir “ļaunuma banalitāte” mūsdienu pasaulē un kāpēc emocionāla pozīcija konfliktus nerisina, saruna ar Filozofijas institūta pētnieci Elvīru Šimfu, kuras pētījumu lauks ir saistīts ar varu, vardarbības politiku, sociālo un politisko ļaunumu. Vai mēs varam teikt, ka šobrīd ir iestājies tāds īpašs ļaunuma laiks? Kā, jūsuprāt, ir iespējams šobrīd domāt par šo notiekošo ļaunumu, tas ir kaut kas īpašs, nebijis, ārkārtējs? Elvīra Šimfa: Ziniet, kāpēc intelektuāļi ir apjukuši tāpēc, ka (..) viņi skaidri redz, visdrīzākais, ka notiekošais nav nekas īpašs. Bet to nedrīkst, to nedrīkst atzīt. Politiska, pilsoniska stāja pieprasa, ka jums jāsaka, ka tās ir pasaulē vislielākās šausmas un nekas tamlīdzīgs līdz šim nekad vispār nav pieredzēts un nezinām, ko ar to darīt. Kas ir acīmredzama muļķība. Ja sāktu, nevarētu beigt uzskaitīt konfliktus, sadursmes, karus un noziegumus pret cilvēci. Viņu ir daudz, viņi ir katastrofāli, traģiski, šausmīgi. Faktiski tas pirmais, ar ko, protams, būtu jāsāk, ir Otrā pasaules kara noziegumi, kas radīja nepieciešamību pēc jauna, juridiska un arī ētiska koncepta. Šie "noziegumi pret cilvēci" ir tapis Otrā pasaules kara kontekstā. Bet arī pirms tam, ja jūs palūkojaties atpakaļ pasaules vēsturē vai pat šaurāk Eiropas vēsturē, tā ir pilna ar asiņainiem, briesmīgiem konfliktiem, un, protams, ka katru reizi visi politiķi un sabiedrisko procesu komentētāji nāk un saka, ka kaut ko tik šausmīgu viņi nekad vēl nav pieredzējuši. Filozofs Žizeks, uzstājoties Frankfurtes grāmatu gadatirgū, "Hamās" uzbrukumu Izraēlai nosauca par ārprātīgu terorisma aktu, kura rezultātā viņš uzskata, ka šī organizācija ir jāiznīcina, tomēr viņš arī uzsvēra palestīniešu ciešanas, kas traucē panākt ilgstošu mieru. Jautājums, vai filozofam ir jāiestājas kādā pozīcijā šādās situācijās? Elvīra Šimfa: Domāju, ka nē. Ne tā, kā es saprotu filozofiju. Filozofs var būt dažādās kapacitātēs, filozofs jau var nodarboties ar politiku, vai būt sabiedriski aktīvs. Tādā gadījumā - jā, skaidrs, līdz ko jūs iepeldat politiskajā sfērā, jums ir jāieņem pozīcija. Tādi ir politiskās sfēras spēles noteikumi. Cilvēki tur pozicionējas. Kamēr esat akadēmiskajās aprindās, šīs aprindas pasargā jūsu tiesības uz brīvu viedokli, profesionālu, neitrālu. Kanta kontekstā arvien biežāk tiek runāts par to šo brīvību apjoma samazinājumu. Elvīra Šimfa: Pēc Kanta domām, brīvība ir spēja noteikt pašam sev saprātīgu likumu, kad jūs izmantojat savu prātu, lai vadītu savas rīcības. Tikai prāta noteikti motīvi, tikai prāts, tikai racionāla rīcība. Kantam brīva rīcība ir identiska racionālai rīcībai, un ziniet, no tā veidojas tas paradokss, ka dažbrīd liberāļi, tie, kas sevi identificē sabiedrībā kā liberāļus, iestājas noteiktās situācijās par diezgan nopietniem brīvības ierobežojumiem. Piemēram, Covid laikā liberāļi diezgan skaļi sauca: jā, vajag visu ciet, jo vairāk ciet, jo labāk, jo ilgāk, jo labāk. Bet tā jau ir tāda pasaules situācija, par ko jūs runājat, ka ir jauna kārtība un šī jaunā pasaules kārtība prasa arī citu brīvību izpratni. Elvīra Šimfa: Šī izpratne ir tikpat veca, cik Kants. Liberāļi jums saka, ka, pat ja jūs tiekat ierobežots, ja ierobežojums, prasība pēc ierobežojuma ir racionāla, tad jūs tik un tā esat brīvs. Jūs esat brīvs tiktāl, ciktāl jūs esat racionāls. Ja racionāli ir ierobežot sevi, tad jūs tik un tā esat brīvs. Vienkārši brīvības izpratne nav saistīta ar ierobežojumu esamību vai neesamību, brīvības izpratne ir saistīta ar rīcības racionalitāti vai nacionalitāti. Elvīra Šimfa ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece, filozofijas lektore. Viņas galvenās pētījumu tēmas ir klasiskā vācu filozofija, īpaši Imanuela Kanta praktiskā filozofija, kā arī politikas teorijā, īpaši Kārļa Marksa, Hannas Arentes, Jirgena Hābermasa un citu politikas teorētiķu idejas. Elvīra Šimfa īpašu uzmanību pievērš jautājumiem, kas saistīti ar varu un vardarbību politikā, sociālo un politisko ļaunumu. Pirms pāris gadiem Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā iznāca viņas monogrāfija "Kanta antropoloģija".