Latvijas de iure atzīšana. Process nebija ātrs un vienkāršs

Šīs dienas acīm

26. janvārī atzīmējam 104. gadskārtu kopš Latvijas Republikas atzīšanas de iure. 1921. gada 26. janvārī Sabiedroto Augstākā padome, respektīvi, Pirmajā pasaules karā uzvarējušo valstu - Lielbritānijas, Francijas, Japānas, Itālijas un Beļģijas - pārstāvji konferences laikā Parīzē pieņēma lēmumu par Latvijas un Igaunijas atzīšanu par pilnvērtīgiem starptautisko attiecību subjektiem. Ar to vaiņagojās apmēram piecus gadus ilguši pūliņi, Baltijas nācijām apliecinot savas pašnoteikšanās tiesības. Tas nebija vienkāršs ceļš, un tajā izšķiroša nozīme bija savas valsts eksistences tiesību izcīnīšanai Neatkarības karā. Paralēli tika īstenoti diplomātiskie pūliņi. Latvijas delegācija kopš 1919. gada janvāra darbojās Parīzē, kur Miera konferencē valstis vienojās par pēckara Eiropas un pasaules politisko izkārtojumu. Tomēr cerībām uz ātru Latvijas valstiskuma atzīšanu nebija lemts īstenoties, stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis. Par Latvijas de iure atzīšanu stāsta arī vēsturnieki Latvijas Okupācijas muzeja publiskās vēstures nodaļas vadītājs Gints Apals, Latvijas zinātņu akadēmijas īstenais loceklis profesors Inesis Feldmanis un Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Artūrs Žvinklis.