Piekrastes zvejniecība: kā tā turpinās nākamajās paaudzēs un mainās

Zināmais nezināmajā

Antropologi šovasar devās ekspedīcijā Latvijas rietumu piekrastes ciematos Kolkā, Rojā, Engurē, Bērzciemā un Lapmežciemā, lai dokumentētu to, kā mainās tradīcijas un paradumi zvejnieku dzīvēs. Vai šī profesija turpinās nākamājās paaudzēs un kā mainās zvejnieka arods līdz ar politiskiem lēmumiem un ekoloģiskām krīzēm? Raidījumā Zināmais nezināmajā par ekspedīciju stāsta vides antropoloģe, Centrāleiropas Universitātes asociētā profesore Guntra Aistara un Rīgas Stradiņa universitātes studente Anete Valaine. Bet vispirms cita ekspedīcija - putnu vērošana Sātiņu dīķos Saldus novada Sātiņu dīķos var vērot pamatīgu putnu pasaules raibumu. Šajā dabas liegumā gan ligzdo, gan arī migrācijas laikā uzturas liels skaits putnu sugu. Teju četrus tūkstošus hektāru lielajā teritorijā ar 30 dīķiem vērojami jūras kraukļi, gulbji, pīles, baltie gārņi, neskaitāmas mazputniņu sugas, apkārtējie meži ir ligzdošanas vieta plēsējputniem un melnajam stārķim. Aukstā, vējainā, smidzinoša lietus pārņemtā oktobra nogales dienā kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Slīteres Nacionālā parka dabas izglītības speciālistu Ritvaru Rekmani stāvu putnu vērošanas tornī un pieplakusi pie tālskata un mēģinu redzamajā ņirboņā saskatīt gan lielos „laimīgos”, gan sīkākus izmērā putnus, kuri te mitinās. Teritorijā, kur padomju laikos atradās zivsaimniecības dīķi, tika izveidots dabas liegums putnu sugu aizsardzībai un pirms 25 gadiem tas ieguva valsts nozīmes dabas lieguma statusu. Šeit ir novērotas 62 īpaši aizsargājamo putnu sugas. Daļa lidoņu ir ligzdotāji, piemēram, cekuldūkuris, tas ir ūdensputns, kurš ar savu vaigubārdu izskatās kā no Dikensa romāniem izkāpis, vai laucis – melns ar baltu pierīti, un ir caurceļotāji – ziemeļu gulbji un jūras kraukļi. Tā kā šo dīķu apkaimē jau vairākus gadus ir aizliegtas pīļu medības, tad minētas ūdenstilpes ar bagātīgajiem zivju krājumiem ir miera osta un paradīze daudziem putniem. Kādi spārnaiņi patlaban novembra sākumā uzturas Sātiņu dīķos, kāpēc slikts laiks ir labs putnu vērošanai, ko ēd lielākais no Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem – jūras ērglis, un kā var atšķirt putnu kāšus, stāsta Ritvars Rekmanis.